4. maijā atzīmējot Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu un Baltā galdauta svētkus, Latvijas Lauksaimniecības muzejs piedāvā apskatīt balto tekstiliju darbus (galdautus, dvieļus, spilvendrānas, salvetes u.c.), kas darināti 20. gs. vidū un atrodas gan muzeja, gan Spāres muižas krājumā.
Baltie darbi ir plaši izplatīts rokdarbu veids. Šis rokdarbu tehnikas nosaukums jau parāda, ka pats raksturīgākais baltajiem darbiem ir tas, ka tos izpilda uz balta materiāla ar baltiem diegiem (bet var tikt izmantoti arī krāsaini materiāli). Balto darbu veidi ir dažādi: caurās vīles, divvirzienu izvilkums, grieztais raksts, spodršuvums, rišeljē, hardangers un citi.
Latviešu etnogrāfiskos izšuvumos baltie darbi ļoti daudz lietoti. Caurās vīles, divvirzienu izvilkums, grieztais raksts, spodršuvums lietoti gan atsevišķi, gan vienkopus. Tos bieži vēl papildina ar baltiem diegiem izšūtu nepārtrauktā atpakaļdūriena, kātiņa, ķēžu u.c. dūrienu rindām. Šādi auduma rotājumi ir ļoti krāšņi, gaumīgi un tomēr mierīgi, neuzkrītoši. Ar savu atturību tie raksturo darinātājas augsti izkopto daiļuma izjūtu un gaumi. Etnogrāfiskiem baltajiem darbiem ir liels rakstu daudzums un senas tradīcijas lietošanā, tādēļ tie labi noder ierosmei arī mūsdienu rokdarbniecēm.