Latviešu sakāmvārds vēsta – “Kāds arājs, tādi lauki”. Lai lauku darbi un ražas būtu sekmīgi, svarīgi ievērot dažādus nosacījumus, sākot ar pareiza sējas laika un kvalitatīva sējas materiāla izvēli, turpinot ar atbilstošas tehnikas izvēli utt. Tāpēc esam izveidojuši virtuālo izstādi “Zemes darbi lauku sētā”, kas ļauj ieskatīties, kā savulaik tika apstrādāta zeme un notika lauku apsēšana, kā arī esam apkopojuši agronomu un zemkopju ieteikumus no 1930. gadu periodikas par to, kas jāņem vērā sējas laika izvēlē.
Publikācijā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma. Izmantotā literatūra no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma: “Sētā un Druvā” Nr.1 (1937); “Sētā un Druvā” Nr.8 (1939); “Sētā un Druvā” Nr.16 (1939); “Zemkopis” nr.8 (1938).
Ja vēlies ko vairāk uzzināt par zemes darbiem, pie mums Latvijas Lauksaimniecības muzejā apskatāma ekspozīcija “Arkls”, kurā var iepazīties ar arklu vēsturi, attīstību, arklu veidiem un klasifikāciju, kā arī klātienē apskatīt dažādus arklus. Tāpat muzejā apskatāma arī traktoru un dažādu lauksaimniecības darbarīku un ierīču kolekcija.
“Pavasaris klāt un līdz ar to arī zemkopja lielais darba laiks. Pavasarī zemkopim ne tikvien daudz darba, bet darbi arī ļoti svarīgi, jo no pavasara darba lielā mērā atkarājas rudens pļāvums, raža un visa darba sekmes.”
(J. Vāgners, praktiskais lauksaimnieks Pēternieku “Mazbazūnēs”, “Kas jāievēro zemes apstrādāšanā pavasarī?”, “Sētā un Druvā”, Nr.1, 24.aprīlī, 1937)
“Pirmais zemkopja darbs pavasarī ir zemes sagatavošana sējai. Katrs centīgs zemkopis jau rudenī zemi būs aparis. Pavasarī nu atliekas zemes apstrādāšanu turpināt, piegriežot darbiem lielāku vērību un ievērojot, kāda zeme – smaga māla vai viegla smilts zeme, jo katra no tām savādi apstrādājama.
Lai sagatavotu sēklai pareizu mitekli, jāievēro, lai zemi nesāktu strādāt par daudz slapju un ar nepareizu apstrādāšanu to neizžāvētu, kas nelabvēlīgi atsauksies uz ražu.”
(J. Vāgners, praktiskais lauksaimnieks Pēternieku “Mazbazūnēs” “Kas jāievēro zemes apstrādāšanā pavasarī?”, “Sētā un Druvā”, Nr.1, 24.aprīlī, 1937)
“Augstāku laukaugu ražu iegūšanai ikvienam lauksaimniekam vispirmā kārtā pareizi jāizmanto tie ražu celšanas līdzekļi un paņēmieni, kas no saimniecības prasa vismazāk izdevumu. Ar to ievērojami var samazināt ražojumu pašizmaksu un iegūt lielāku tīrienākumu.
Viens no šādiem ražu celšana paņēmieniem, kas neprasa nekādus liekus izdevumus, bet kam tomēr ir liela ietekme uz mūsu laukaugu ražām, ir pareiza sējas laika izvēle.”
(Agr. R. Eidemanis “Sējas laiks un sēja”, “Sētā un Druvā”, Nr.16, 20.aprīlī, 1939)
“Lai noskaidrotu dažādu sējumu platību saimniecībās, tad jāzina: ko un cik audzēsim saimniecības patēriņam, ko pārdošanai iekšzemes tirgū vai izvešanai uz ārzemēm. Jāzina arī, vai izvēlētiem augiem mūsu saimniecībās ir labvēlīgi augšanas apstākļi. [..] Tāpat nevar sēt augus, kuru apkopšanai un ražas novākšanai trūkst darba roku. Arī kaitēkļi un sēnīšu slimības dažkārt spiež mūs ierobežot dažu augu sējumus un pat atteikties no zināmu augu audzēšanas.”
(Prof. Dr. agr. J. Vārsbergs “Sēklas materiāla sagādāšana un sagatavošana”, “Sētā un Druvā”, Nr.8, 23.februārī, 1939)
“Vecie paņēmieni sējas laika izvēlē, rīkoties pēc tā sauktām sējas nedēļām un veca vai jauna mēneša, – neatrod zinātnisko izmēģinājumu apstiprinājumu. Sekotāji šai vecai tradīcijai reti iegūst kādu labumu, bet bieži vien ļaunumu, t.i. ražas samazināšanos.
Sējas laika izvēli iespaido: 1) pavasara agrums vai vēlums – dabas atmodas gaita; 2) zems mitruma un iesiluma apstākļi; 3) zemes veids: smaga, viegla; 4) zemes iekopšanas pakāpe; 5) iemēslojums; 6) sējamo augu un viņu šķirņu īpatnības; 7) dažādi saimniecības apstākļi.”
(Agr. V. Liepiņš “Sējas laika izvēle.”, “Zemkopis” nr.8, 25.aprīlī, 1938)
“Agriem sējumiem piemīt šādas priekšrocības: 1) uzsākot sēšanu agrāk, visus zemes sagatavošanas un sējas darbus var izvest labāk un nesteidzoties pamatīgāki veikt; 2) agri sētie vasarāji vienmērīgāk sadīgst, mazāk cieš no pelējuma slimībām un veldres, graudu ražas un labums augstāks; 3) agro sējumu novākšana iekrīt vēl siltā un labā laikā, atliek pietiekoši laika rugājus apstrādāt un apkarot nezāles. Novēlotus sējumus var maitāt agrās rudens salnas.”
(Agr. V. Liepiņš “Sējas laika izvēle.”, “Zemkopis” nr.8, 25.aprīlī, 1938)
“Sējas laiku nevar noteikt pēc kalendāra vai sējas nedēļām, jo pavasaris iestājas dažu gadu agrāk, dažu gadu vēlāk. Agrākā pavasarī zeme ātrāk apžūst un iesilst un to var iesākt agrāk strādāt un sagatavot sējai.
Zemes sagatavošanas darbi un sējas laiks atkarīgs arī no zemes īpašībām: vieglākās zemēs ziemā uzkrājies mitrums pavasarī ātrāk izgaro un zeme ātrāk apžūst kā smagā, blīvās zemes.
Nezāļainās zemēs ieteicams pavasarī ar atkārtotu zemes strādāšanu iznīcināt uzdīgušās un tikai tad ķerties pie sējas.”
(Agr. R. Eidemanis “Sējas laiks un sēja”, “Sētā un Druvā”, Nr.16, 20.aprīlī, 1939)
“Beidzot atzīmēsim, ka izdevīgākais sējas laiks neiestājas visām viena apgabala saimniecībām vienā laikā, bet pat atsevišķas saimniecības dažādos laukos tas iestājas vienā un tajā pašā pavasarī dažādā laikā. Kas vienam kaimiņam būs apsēts īstā laikā, otram var būt par agru vai vēlu. Tāpēc sējas laika izvēlē liela loma piekrīt saimnieka ilggadīgiem piedzīvojumiem un novērojumiem.”
(Agr. V. Liepiņš “Sējas laika izvēle.”, “Zemkopis” nr.8, 25.aprīlī, 1938)
