Turpinām iepazīstināt ar veicamajiem darbiem, kartupeļus audzējot. Kā noteikt kartupeļu gatavību, kad ir vislabākais laiks kartupeļu novākšanai, kādus kartupeļu racējus izmantot, kā organizēt darbus kartupeļu talkā – par to visu virtuālās izstādes “Ceļam godā kartupeli!” 2. daļā.

Virtuālās izstādes “Ceļam godā kartupeli!” 1. daļa piedāvā ieskatu tieši par kartupeļiem un to audzēšanu.

Publikācijā izmantotas fotogrāfijas un literatūra no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma - Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr. 18, 25. septembrī, 1938 un Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943.

• 1. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Pie novākšanas var stāties, kad kartupeļu stādi izbeidz augšanu un bumbuļi pilnīgi ienākušies. Priekšlaikā novāktie kartupeļi sliktāk uzglabājas, to barības vērtība mazāka un arī izskats apdrāztās mizas dēļ nav diezcik patīkams, kam nozīme, pārdodot kartupeļus galdam. Par nogatavošanās laika iestāšanos var spriest kā pēc lakstiem, tā bumbuļiem. Pilnīgi ienākušies bumbuļi viegli atdalās no saknēm (stoloniem) un miza stingri turas klāt bumbuļiem. Tai pašā laikā laksti ir koši dzelteni vai jau nokaltuši un viegli izraujami no zemes, pie kam bumbuļi paliek zemē. Kartupeļu gatavība iestājas dažādā laikā, atkarībā no stādīšanas agruma, laika un zemes apstākļiem un galvenā kārtā šķirnes.

Kartupeļu augšanu priekšlaikus pārtrauc reizēm arī agrās rudens salnas, un tad gribot negribot novākšana, ja vien citi darbi to atļauj, jāizdara ātrāk.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

• 2. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Pēc kartupeļu gatavības iestāšanās un, ja tas ir bijis vajadzīgs, lakstu novākšanas no lauka, var stāties pie kartupeļu rakšanas. Ir labi, ja rakšanai var izvēlēties saulainu vai vismaz vējainu dienu un kad zeme nav pielijusi. Izartie kartupeļi saulē un vējā apžūst, kas sekmē zemju nobiršanu un sausu un tīru kartupeļu salasīšanu. Tādi kartupeļi labi glabājas. Rokot, kad zeme slapja, sevišķi ja tas notiek mālainā zemē, ievācam mitrus, zemēm apķepušus un neizskatīgus kartupeļus, kuri ne tikai slikti glabājas, bet arī prasa daudz darba notīrīšanai pirms izlietošanas kā uzturam, tā lopbarībai un kā tirgus prece tiek zemu vērtēta.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

• 3. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Lai piekļūtu kartupeļiem, tie no zemes vispirms jāizceļ. Izcelšanai lieto gan dakšas, gan spīļu arklu, gan speciāli šim nolūkam gatavotus izcēlājus. Strādājot ar dakšām, darbs ļoti mazražīgs, un to var atļauties varbūt tikai ģimeņu dārziņos. Kur ar kartupeļiem aizņemtās zemes platības lielākas, jārīkojas vismaz ar spīļu arklu. Spīļu arkls izcelšanas darbu neveic pilnīgi. Daļa kartupeļu paliek apslēpta zemē, protams, gan izcilātā, un lai tiem piekļūtu, ar rokām jāpārbīda lieli daudzumi zemes. Vispilnīgāk virs zemes kartupeļus izmet kartupeļu rokamās mašīnas, par kurām tagad jau var runāt kā par parastāko darba rīku kartupeļu novākšanā. Kartupeļu novākšana ar kartupeļu rokamo mašīnu no kartupeļu lasītājiem gan prasa lielāku piepūli, nekā ar spīļu arklu izcelto kartupeļu uzlasīšana, bet toties darba ražība ir nesalīdzināmi augstāka.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

• 4. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Cik pilnīgi kartupeļu racējs veic savu uzdevumu, atkarājas no mašīnas tipa, tās nostādīšanas un mākas darbināt, zemes struktūras, lakstu lieluma un stāvokļa, rindu taisnuma, kartupeļu dziļuma utt. Ja kartupeļi atrodas nevienādā dziļumā, par ko atbildīgi stādītāji, mašīnu palaikam nostāda pārāk dziļi, kas stipri nogurdina zirgus, jo jāizmet lielāki zemju daudzumi. Bez tam kartupeļi tiek mazāk izšķiesti, vairāk apbirst zemēm, tā kā daļa paliek neuzlasīta. Nostādot lemesi par seklu, iespējama kartupeļu pārgriešana un atstāšana vagā. Līkas vagas apgrūtina mašīnas vadīšanu un bieži vien, kur vaga met asāku līkumu, tās sāni paliek neizarti. Nepilnīgi novākti laksti rada sadambēšanos, kas ne tikai kavē lasītājus darbā, bet arī bojā mašīnu, piem., ķepu lūšana. Ķepu asīšu vai kājiņu lūšana un ķepu zaru saliekšana bieži vien notiek akmeņainā zemē.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

• 5. bilde - Kartupeļu novākšana, sagatavošana tirgum un ieziemošana

“Pie mums sastopamie kartupeļu racēji ir izklaidus metējas mašīnas. Izartie kartupeļi tiek izmētāti reti un, lai tos savāktu, uzlasītājam jāpārstaigā diezgan liela platība. Pēdējā laikā sāk parādīties mašīnas, kas kartupeļus neizšķiež, bet nogulda šaurākā vai platākā joslā mašīnai blakus vai aiz tās. Tas atvieglo ne tikai kartupeļu uzlasīšanu, bet nodrošina arī mašīnas nepārtrauktu darbību ar mazu cilvēku skaitu, jo izaršanu var izdarīt neatkarīgi no kartupeļu savākšanas.”

(Agr. R. Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

• 6. bilde - Kartupeļu novākšana un ieziemošana

“Kartupeļu novākšana ir viens no tiem darbiem kartupeļu audzēšanā, kas prasa visvairāk darba spēka. Kartupeļu audzēšanas atmaksāšanās būtu vēl lielāka, ja izdotos racionalizēt un varbūt pat vēl vairāk mechanizēt kartupeļu novākšanas darbu.

Kartupeļu novākšana parasti sākas septembra beigās. Raksturīga pazīme, kas norāda, kad kartupeļi rokami, ir tā, ka bumbuļi viegli atdalas no lakstiem. Velkot pie lakstiem bumbuļi paliek zemē. Nobriedušiem kartupeļiem neatdalās vairs virsējā, plānā miziņa un novārīti tie vairs nav ūdeņaini, bet miltaini. Laksti ir nokaltuši.

Kartupeļu izaršana ar spīļarklu izdarama cik tas vien iespējams, saulainā un vējainā laikā, tad tie ātri apžūst un pārziemojot mazāk bojājas. Tā kā kartupeļu novācamā laikā bieži uznāk nakts salnas, tad izart var tikai tik daudz kartupeļu, cik var dienā salasīt. Ar izaršanu nav jāsteidzas, ja paredzams lietus. Slapjā laikā lasīti un zemaini kartupeļi slikti uzglabājas, tāpēc tos pirms ieziemošanas ieteicams apžāvēt uz lauka.”

(Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr.18, 25.septembrī, 1938)

7. bilde - Kartupeļu novākšana un ieziemošana

“Darba ražību kartupeļu novākšanā iespaido zemes īpašības, nezālainums, šķirne, lakstu lielums, bumbuļu raža un daudzi citi apstākļi. Ja zeme slapja, ķitīga un stipri nezālaina, tad mašina slikti to izšķiež un daudzi kartupeļi paliek velenā. Darba ražība kartupeļu lasīšanā ir zema un neskatoties uz to daudz kartupeļu paliek zemē. Tāpēc, lai paceltu darba ražību kartupeļu novākšanā, tad jau iepriekš jāgādā par to, lai zeme būtu tīra no nezālēm. Nezāles kartupeļu laukā nenākas grūti apkarot ar vairākkārtīgu kartupeļu rušināšanu augšanas laikā.”

(Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr.18, 25.septembrī, 1938)

8. bilde - Kartupeļu novākšana un ieziemošana

“Darba ražība kartupeļu novākšanā lielā mērā atkarājas no lakstu lieluma un no tā, vai tie novākti, vai nav. Ja laksti ir lieli, tad tie iepriekš jānopļauj. Lieli laksti sablīvējas kartupeļu rokamā mašīnā un spīļarklā, sadzenot zemi lielos blāķos un mašina ir jāapstādina un jāiztīra no lakstiem un zemēm, kas aizņem daudz laika. Otrs ļaunums ir tas, ka ļoti daudz kartupeļu apmet ar zemi. Darba ražību kartupeļu lasīšanā iespaido arī šķirne. Vēlām kartupeļu šķirnēm, ja tās nav paspējušas nogatavoties (kartupeļi) bumbuļi cieši turas pie lakstiem un to noraušanā jānodarbina abas rokas, kas ir par iemeslu, ka darba ražība krītas par 5–15%.”

(Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr.18, 25.septembrī, 1938)

9. bilde - Kartupeļu novākšana un ieziemošana

“Lai pasteidzinātu ar mašīnu izarto kartupeļu lasīšanu, tad vagas vai apkārtgājiena garumu sadala proporcionāli lasītāju skaitam, ievērojot arī lasītāju darba spējas. Pusaudžiem, bērniem un vecākiem lasītājiem iemēra mazāku gabalu, nekā spēka gados esošiem. Ar šādu darba organizāciju panāk, ka katrs lasītājs steidzas nolasīt tam ierādīto gabalu, lai pēc tam varētu nedaudz atpūsties pirms izar nākošo vagu.”

(Agr. J. Āboliņš “Kartupeļu novākšana un ieziemošana”, “Zemkopis”, nr.18, 25.septembrī, 1938)