Kartupelis bija un joprojām ir viens no populārākajiem dārzeņiem. Tāpēc tika izveidota virtuāla izstāde vairākās daļās, kas veltīta tieši kartupeļiem un to audzēšanai.

Publikācijā izmantotas fotogrāfijas no Latvijas Lauksaimniecības muzeja krājuma un fotogrāfija no izstādes “Kartupeli, kartupeli, kur ir tavi brāļi?”, kas Latvijas Lauksaimniecības muzejā bija apskatām 2023. gada rudenī.

Izmantotā literatūra no LLM krājuma: “Sētā un Druvā” nr.4 (1937), R.Roze “Kartupeļu audzēšana” (1943), “Dārzkopības un Biškopības Žurnāls” nr.4 (1938).

Latvijas Lauksaimniecības muzejā var apskatīt kartupeļu stādāmo mašīnu, kartupeļu racējus, kartupeļu dakšas, kartupeļu vagotājus.

• 1. bilde

Ticējums vēsta – “Kad ievas zied, jāstāda kartupeļi; tad viņi labi paaugot”. Bet citā lasām “Kartupeļi jāstāda, kad ābeles beidz ziedēt”. Var vadīties arī pēc šāda ticējuma – “Ja kartupeļus stādot debesis ir ar lieliem mākoņiem, tad būs lieli kartupeļi”.

Ievziedu laiks ir klāt, mākoņainu dienu netrūkst, bet varbūt tomēr der ieskatīties kartupeļu stādīšanas un audzēšanas padomos? Tos esam apkopojuši no 30. un 40. gadu izdevumiem.

• 2. bilde - kartupeļu audzēšana

“Pie mums kartupeļi viena no izplatītākajām lauku kultūrām, jo reti atradīsim saimniecību, kurā neaudzē kartupeļus.

Daudz kartupeļu kā uz laukiem, tā pilsētās patērē uzturam, daudz izbaro mājkustoņiem, sevišķi cūkām, bet ievērojamus daudzumus izlieto arī spirta un cietes (stērķeles) ražošanai.

Kartupeļi labāk padodas vieglās smilts un arī purva zemēs.

Smagās māla zemes kartupeļiem mazāk piemērotas. Tādās zemēs tie padodas tikai tad, ja tās ar apstrādāšanu un mēslošanu padarītas irdenas. Kartupeļi nemīl zemas vietas, kas cieš no mitruma.”

(No “Sētā un Druvā”, Nr.4, 1937.gada 13.maijā)

• 3. bilde - kartupeļu audzēšana

“Ļoti liels iespaids uz kartupeļu ražām ir sēklai. Sēklas kartupeļu vērtīgums lielā mērā atkarīgs no to veselības stāvokļa. Sēklai jāņem pilnīgi veseli bumbuļi, nošķirojot visus iepuvušos un bojātos. Kartupeļi dažas dienas pirms stādīšanas jāiznes no pagraba un jāapžāvē vai arī jāuzdiedzē apgaismotā vietā. Saimnieciski par visizdevīgākiem uzskata vidējus (vistas olas lielumā) sēklas kartupeļus. Agrām šķirnēm jāņem lielāki sēklas kartupeļi kā vēlām, tāpat sausākā laikā un vieglākās zemēs jāstāda lielāki kartupeļi.

No agrākiem stādījumiem iegūstam augstākas ražas, labākas kvalitātes, lielākus un vairāk cietes (stērķeles) saturošus bumbuļus, tāpēc kartupeļus ieteicams stādīt ne vēlāk kā maija vidū.

Kartupeļi ir ļoti pateicīgi par rūpīgu kopšanu augšanas laikā. Nenogaidot sanākšanu, jācenšas ar rušināšanu un ecēšanu iznīdēt uzdīgušās nezāles.”

(No “Sētā un Druvā”, Nr.4, 1937.gada 13.maijā)

• 4. bilde - stādīšana

“Kartupeļi stādāmi, kad zeme pietiekami iesilusi un mitruma ziņā kļuvusi vislabvēlīgāka stādījuma spēcīgai dīgšanai un nav jābaidās, ka asnu sanākšana iekritīs iespējamo salnu laikā. Vieglās zemes apžūst un iesilst vispirmās, tāpēc tur stādīšana iespējama agrāk. Turpretim smagākās un purva augsnās ar stādīšanu nedrīkst neapdomīgi pārsteigties. Slapjā un vēsā zemē izstādīti kartupeļi bojājas un zaudē dīgšanas sparu. Sakarā ar to novilcinās sanākšana, lauks paretinās un raža pazeminās. Bez tam gausas dīgšanas laikā laukā savairojas nezāles, kas savukārt prasa vairāk pūļu to apkarošanai. Stādīšanas laikā zemes temperatūrai jābūt ne mazāk par 9–10°C.”

(Agr. R.Roze “Kartupeļu audzēšana”, “Saimniecības literātūras apgāds” Rīgā, 1943)

• 5. bilde - agro kartupeļu audzēšana

“Agro kartupeļu audzēšanā īpaša vērība piegriežama dēsta sagatavošanai. Tā jāuzsāk jau 4–5 nedēļas pirms to izstādīšanas laukā. Neapšaubāmi, arī šķirnes izvēlei liela nozīme. Šiem nolūkiem šķirnes jāizvēlas tikai visagrākās.

Atkarībā no izstādīšanas laika, jāuzsāk dēsta sagatavošana. Pirmos, visagrākos kartupeļus var izstādīt jau marta beigās vai aprīļa sākumā lecektīs. Šim nolūkam kartupeļi jāliek dīgt februāra beigās vai marta sākumā. Šis kartupeļu audzēšanas veids diezgan izdevīgs, ja dārzkopja rīcībā lecekts logi un vajadzīgie mēsli to apsildīšanai.

Laukā, dārzā kartupeļus var izstādīt atkarībā no laika, aprīļa beigās vai maija sākumā. Dēsts jāsāk gatavot 4–5 nedēļas iepriekš. No minētām šķirnēm atlasa vidēji lielos un veselos bumbuļus. Dažas dienas tos var sabērt gubās apvītēšanai, bet kad sāk knist, bumbuļi jāizliek pa vienam cieši viens pie otra lēzenās kastītēs un jānovieto tādā vietā, kur piekļūst gaisma.”

(P. Dindons “Agro kartupeļu audzēšana”, “Dārzkopības un Biškopības Žurnāls”, Nr.4, 1938)

• 6. bilde - agro kartupeļu audzēšana

“Labās un dziļi izstrādātās zemēs kartupeļus var stādīt uz līdzena lauka 60 cm platās rindās 30 cm stādu no stāda. Iepriekš ar marķieri savelk vadziņas, kurās sadīgušos bumbuļus iestāda 8–10 cm dziļi. Zemākās vietās izdzen apm. 1 m platas vagas, uz kurām kartupeļus izstāda 2 rindās. Šis veids gan prasa vairāk darba. Pie apkopšanas jāraugās, lai kartupeļi neieaugtu nezālēs. Rindu starpas ik pēc 2 nedēļām jāuzirdina un kad laksti sasnieguši 10–15 cm garumu, tie jāaprauš ar zemi, to vēl 1–2 reizes atkārtojot.

Turpmākie darbi ne ar ko neatšķiras no parastās vēlo kartupeļu kultūras. Ja kartupeļi iestādīti ar spēcīgiem asniem, tad jau pēc 60–70 dienām iespējams vienu daļu ražas novākt. Pirmo reiz mazliet atrušina no lakstiem zemi un nolasa 3–4 kartupeļus no katra cera. Atlikušie turpina netraucēti attīstīties tālāk. Pēc 2 nedēļām novāc pārējos.”

(P. Dindons “Agro kartupeļu audzēšana”, “Dārzkopības un Biškopības Žurnāls”, Nr.4, 1938)