š¼Lieldienas sagaidotš¼
Ikvienam prieku par sengaidÄ«tÄ pavasara tuvoÅ”anos dod pirmÄ siltÄ saule un plaukstoÅ”ie pumpuri. MÄs vÄrojam bÄrnus un jaunieÅ”us, ar kÄdu cÄ«tÄ«bu tie meklÄ pirmos vizbuļus un kÄ priecÄjas par mÄ«kstiem pÅ«poliem. Pat nopietni vÄ«ri svÄrku atlokÄ iesprauž lazdu zariÅu un namamÄtes jau laikus lauž bÄrzu un ievu zarus, lai lÄ«dz Lieldienu svÄtkiem tiem siltumÄ atplauktu lapas un ziedi. ÄŖpatnÄ galda rota jau no sen dienÄm LieldienÄs ir bijuÅ”i pÅ«poli un krÄsotas olas, kas tiklab maziem, kÄ arÄ« lieliem sagÄdÄ svÄtku un pavasara noskaÅu.
IzmantotÄ literatÅ«ra no Latvijas LauksaimniecÄ«bas muzejaĀ krÄjuma: āSÄtÄ un DruvÄā nr. 14 (1939), āSÄtÄ un DruvÄā, nr. 15 (1938) āMazpulksā, nr. 4 (1936), āZelteneā, nr. 7 (1929), āZemkopisā, nr. 7 (1938).